6 galvenie aukstā sviedru cēloņi (un ko darīt)
Saturs
Vairumā gadījumu auksti sviedri nav satraucoša zīme, kas parādās stresa vai briesmu situācijās un drīz pēc tam izzūd. Tomēr auksti sviedri var liecināt arī par veselības problēmām, piemēram, hipoglikēmiju, hipotensiju, trauksmi vai šoku.
Ikreiz, kad šis simptoms atkārtojas vai ir ļoti intensīvs, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, lai novērtētu, vai pastāv kāda problēma, kas var būt tās rašanās vieta, uzsākot vispiemērotāko ārstēšanu. Daži no visbiežāk sastopamajiem cēloņiem ir:
1. Hipoglikēmija
Kad rodas hipotensija, labāk pazīstama kā zems asinsspiediens, var samazināties skābekļa daudzums, kas nonāk smadzenēs un dažos orgānos, kas var izraisīt ne tikai aukstu svīšanu, bet arī reiboni, sirdsklauves, vājumu, neskaidru redzi, savārgumu, bālumu vai ģīboni.
Ko darīt: hipotensijas krīzes laikā personai jāmēģina pacelt kājas tā, lai tās atrastos virs bagāžnieka un dzertu šķidrumu. Ziniet, ko jūs varat darīt, lai izvairītos no zema asinsspiediena.
3. Stress un trauksme
Stresa un trauksmes gadījumos ķermenis reaģē, radot aukstu sviedru daudzumu galvenokārt uz pieres, rokām, kājām un padusēm. Papildus šiem simptomiem personai, kas cieš no trauksmes, var rasties arī muskuļu sasprindzinājums, savārgums, slikta dūša, sitiens, sirdsklauves un trīce. Skatiet citus simptomus, kas var rasties trauksmes situācijās.
Ko darīt: ir daži veidi, kas var palīdzēt kontrolēt trauksmi, piemēram, relaksējošas masāžas iegūšana vai siltas vannas uzņemšana, dabisku līdzekļu lietošana, piemēram, kumelīšu tēja vai pasifloru sula. Smagākos gadījumos, kad ir grūti kontrolēt trauksmi, var būt nepieciešama psiholoģiska uzraudzība vai pat ārsta izrakstīti medikamenti.
Ir arī svarīgi, lai gadījumos, kad trauksmes krīzes simptomi ir intensīvi, persona tiek nosūtīta uz slimnīcu, lai izslēgtu sirdslēkmes iespējamību.
4. Skābekļa samazināšanās
Hipoksijas gadījumā, kas ir skābekļa piegādes samazināšanās ķermeņa audos, var rasties tādi simptomi kā auksta svīšana, elpas trūkums, vājums, garīga apjukums, reibonis, smagākos gadījumos - ģībonis un koma, kas var izraisīt piemēram, nāve, tas jādodas uz neatliekamās palīdzības numuru, tiklīdz parādās pirmie simptomi.
Skābekļa samazināšanās var rasties situācijās, kad asinsrite ir vāja, intoksikācijas gadījumos, kad vietās ar augstumu virs 3000 metriem, cilvēkiem ar plaušu slimībām vai anēmiju.
Ko darīt: o ārstēšana sastāv no skābekļa maskas lietošanas, lai normalizētu līmeni asinīs, un hipoksijas cēloņa novēršanai, izmantojot īpašas procedūras, piemēram, astmas izsmidzināšanu, zāles plaušu vai sirds darbības uzlabošanai, anēmijas ārstēšanu vai, piemēram, saindēšanās pretindus. Smagos gadījumos var būt nepieciešama mākslīgā elpošana.
5. Ģeneralizēta infekcija
Ģeneralizēta infekcija vai sepse ir baktēriju, vīrusu vai sēnīšu infekcija, kas ietekmē vairākus ķermeņa orgānus, kas var izraisīt bankrotu un kavēt tā skābekli, kas var izraisīt aukstu sviedru, augstu drudzi, trīci, spiediena pazemināšanos vai tahikardiju.
Ko darīt: vispārējas infekcijas ārstēšana sastāv no antibiotiku, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu lietošanas un šķidrumu aizstāšanas. Tomēr šie pasākumi var nebūt pietiekami, un mākslīgā elpošana intensīvās terapijas nodaļā var būt nepieciešama.
6. Šoks
Šoka stāvoklī, kas var rasties smagas traumas, trieciena, alerģiskas reakcijas vai nelaimes gadījuma dēļ, var notikt skābekļa kritums, neļaujot orgāniem saņemt pietiekamu daudzumu, kas nepieciešams darbībai, kas var izraisīt tādus simptomus kā saaukstēšanās svīšana, bālums, palielināts pulss, slikta dūša un vemšana, vājums, reibonis vai trauksme.
Ko darīt: persona, kas nonāk šoka stāvoklī, var būt pie samaņas vai nebūt, taču visos gadījumos ieteicams nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, izsaukt ātro palīdzību vai pēc iespējas ātrāk nogādāt personu neatliekamās palīdzības nodaļā, lai ārstētos.