Uzziniet, kā dzīvot ar slimību, kurai nav ārstēšanas
Saturs
- 1. Saskarieties ar problēmu un zināt slimību
- 2. Atrodiet līdzsvaru un labsajūtu
- 3. Atgūstiet kontroli pār savu dzīvi
Slimība, kurai nav zāļu, to dēvē arī par hronisku slimību, var rasties negaidīti, vairumā gadījumu atstājot negatīvu un pārliecinošu ietekmi uz cilvēka dzīvi.
Nav viegli sadzīvot ar nepieciešamību katru dienu lietot zāles vai ar nepieciešamību pēc palīdzības ikdienas uzdevumu veikšanā, taču, lai labāk sadzīvot ar slimību, pastāv noteikta fiziska un garīga attieksme, kas var ļoti palīdzēt. Tātad, daži padomi, kas var palīdzēt labāk sadzīvot ar šo slimību, var būt:
1. Saskarieties ar problēmu un zināt slimību
Pieradināšana pie slimības un problēmas risināšana var būt pirmais solis, iemācoties sadzīvot ar šo slimību. Mēs bieži mēdzam ignorēt slimību un tās sekas, tomēr tā tikai atliek neizbēgamo un ilgtermiņā rada lielāku stresu un ciešanas.
Tāpēc uzmanība par notiekošo, rūpīga slimības izpēte un pieejamo ārstēšanas iespēju meklēšana ir attieksme, kas var mainīt visu, palīdzot risināt problēmu. Turklāt vēl viena iespēja ir sazināties ar citiem cilvēkiem, kuriem arī ir šī slimība, jo viņu liecības var būt apgaismojošas, mierinošas un noderīgas.
Informācijas vākšana par slimību, izmantojot grāmatas, internetu vai pat no speciālistiem, ir svarīga pieņemšanas procesa sastāvdaļa, jo tā palīdz izprast, saprast un pieņemt slimību. Atcerieties un pieņemiet, ka jūsu dzīve ir mainījusies, bet tā vēl nav beigusies.
2. Atrodiet līdzsvaru un labsajūtu
Pēc slimības pieņemšanas ir svarīgi atrast līdzsvaru, jo, lai arī slimība var apdraudēt jūsu dzīvesveidu un fiziskās spējas, jums jāatceras, ka jūsu garīgās un emocionālās spējas nav ietekmētas. Piemēram, jūs, iespējams, nevarat pakustināt roku, bet tomēr spējat domāt, organizēt, klausīties, uztraukties, smaidīt un būt draugi.
Turklāt ir arī līdzsvaroti jāintegrē visas izmaiņas dzīvesveidā, ko šī slimība var izraisīt, piemēram, zāles, ikdienas aprūpe vai fizikālā terapija, piemēram. Kaut arī slimība var mainīt lielāko daļu dzīves apstākļu, tai nevajadzētu kontrolēt jūsu dzīvi, domas un emocijas. Tikai šādā veidā un ar šo domu jūs varēsiet atrast pareizo līdzsvaru, kas palīdzēs dzīvot veselīgi ar šo slimību.
3. Atgūstiet kontroli pār savu dzīvi
Pēc problēmas risināšanas un dzīves līdzsvara atrašanas ir pienācis laiks atgūt kontroli. Sāciet ar to, lai uzzinātu, ko vairs nevarat izdarīt, un pieņemiet lēmumus: vai jūs to varat un vajag darīt, vai vēlaties turpināt to darīt, pat ja tas nozīmē darīt citādi. Piemēram, ja pārtraucāt kustināt vienu roku un vairs nevarat sasiet mežģīnes, varat izvēlēties pārtraukt valkāt čības vai apavus ar mežģīnēm, varat izvēlēties lūgt palīdzību kādam, kurš to dara jūsu vietā, vai arī izvēlēties uzziniet, kā saitēt mežģīnes tikai ar vienu roku. Tāpēc jums vienmēr jānosaka (saprātīgi) mērķi, kurus, jūsuprāt, varat sasniegt, pat ja tas prasa zināmu laiku un prasa zināmu centību. Tas dos sajūtu par paveikto un palīdzēs atjaunot pašapziņu.
Tāpēc ir svarīgi nevis sadzīvot tikai ar slimību, bet gan derēt par aktivitātēm, kuras jūs varat veikt un kas jums sagādā prieku, piemēram, mūzikas klausīšanās, grāmatas lasīšana, relaksējoša vanna, burtu vai dzejas rakstīšana, gleznošana, spēlējot mūzikas instrumentu, sarunājieties ar citu labu draugu.Šīs aktivitātes palīdz gan ķermenim, gan prātam, jo tās veicina relaksācijas un prieka brīžus, kas palīdz dzīvot labāk un mazina stresu. Turklāt atcerieties, ka draugi un ģimene vienmēr ir labi klausītāji, ar kuriem jūs varat runāt par savām problēmām, bailēm, gaidām un nedrošību, taču atcerieties, ka apmeklējumi nav tikai tāpēc, lai runātu par slimību, tāpēc ir svarīgi noteikt laika ierobežojumu par to runāšanu.
Mācīšanās sadzīvot ar slimību ir smalks un laikietilpīgs process, kas prasa daudz pūļu un centību. Tomēr svarīgi ir nekad neatstāt cerības un ticēt, ka laika gaitā uzlabojumi būs redzami un rīt vairs nebūs tik grūti kā šodien.